Islāms un sūfisms

Korānā nav konkrētu minējumu par dzīvi pēc nāves un par dvēseles iemiesošanos. Tajā vien tā starp citu tiek pieminēti teoloģijas un filozofijas jautājumi par pēcnāves dzīvi. Tikai krietni vēlāk tika uzrakstīti plašāki komentāri, kuros pilnveido kanonisko vēstījumu par pravieti slēptās zināšanas un Korāna atklāsmes. Musulmaņi parasti stingri pieturās pie tradicionālajiem uzskatiem par nāvi un pēcnāves dzīvi un netiecas studēt mistiķu darbus, lai atklātu Korāna slepeno vēstījumu par šo tēmu.

Musulmaņiem ir pietiekami sarežģīta sistēma par nāves būtību, par miršanas brīdi un par to, kas notiek pēc nāves. Saskaņā ar islāma uzskatiem par pēcnāves dzīvi, nomirušā dvēsele atrodas aiz „šķēršļa”, bet ķermenis, veltīts zemei, satrūd un pārvēršas putekļos. Tikai lielajā Tiesas dienā (Pastarās tiesas dienā) pēc Allaha gribas tiks radīti jauni ķermeņi, kuros tad arī ienāks dvēseles. Tādā veidā atdzimuši, cilvēki stāsies Radītāja priekšā un atbildēs par dzīves laikā padarītajiem darbiem.

Līdzīgi, kā citas reliģijas, arī islāms māca, ka Dievs ir radījis cilvēku nevis tamdēļ, lai kādu dienu tas nomirtu. Korānā parādās doma par atdzimšanu un atjaunošanos. Slavenās rakstu rindas vēsta: „Viņš – tas, kurš devis jums dzīvību un Viņš sūtīs jums nāvi, bet tad atkal dāvās jums dzīvību.” Tā pati ideja sastopama Korānā kā brīdinājums elku pielūdzējiem: „Dievs radīja jūs, rūpējās par jums, jūs mirsiet pēc viņa gribas, pēc tam viņš jums no jauna dos dzīvību. Vai elki (kurus jūs dēvējat par dieviem) spēj izdarīt to visu? Lai slavēts Dievs!” Islama tradīcijā šie un citi analoģiski fragmenti no Korāna, iespējams, saistītie ar reinkarnāciju, parasti tiek traktēti kā atdzimšanas solījums. Pēc dažu pētnieku domām, biežā atdzimšanas pieminēšana Korānā var tikt pielīdzināta reinkarnācijai. Piemēram, Sūrā 20:55/57 ir Dieva vārdi, teikti Moisejam: „Mēs esam tevi radījuši no zemes un mēs no jauna pārvērtīsim tevi par zemi, un tad atkal radīsim tevi.” Daži pētnieki dotā izteiciena jēgu traktē kā ķermeni, kuru pastāvīgi rada un iznīcina, un dvēseli, kura pēc ķermeņa nāves piedzimst no jauna, tikai jau citā ķermenī. 

Allahs arābu valodā

Tiek uzskatīts, ka pēc bērēm pie mirušā atnāk divi nāves eņģeļi – Munkars un Nakīrs ar melnām sejām, briesmīgām balsīm, caururbjošām zilām acīm un matiem līdz zemei. Viņi jautā aizgājējam dzīves laikā paveiktajiem labajiem vai sliktajiem darbiem. Šī nopratināšana tiek dēvēta par „tiesu kapā” un tāda tiesa sagaida katru musulmani. Lai aizgājējam palīdzētu labāk sagatavoties tiesai, radi un draugi bēru laikā čukst viņam ausī dažādus padomus, kā pareizāk atbildēt uz Dieva soģu jautājumiem. Ja nomirušais veiksmīgi nokārtos šo „eksāmenu”, tad viņš izbaudīs „svētlaimi” jau kapā, ja nē, tad viņu sagaida neizsakāmas mokas. Tomēr noliktajā laikā gan grēcīgie, gan taisnīgie, gatavojoties atdzimšanai, ies cauri „jaunajai radīšanai”, pēc kuras dievticīgie un neticīgie tiks aizsūtīt vai nu uz elli, vai uz paradīzi. Islāma tradīcijā cilvēciskā būtne ir dvēsele, kuru atdzīvina gars. Saskaņā ar tradicionālo Korāna skaidrojumu, apmaldījušās dvēseles uzreiz pēc nāves stājas eņģeļu, kuri darbojas kā Allaha vēstneši, tiesas priekšā. Neticība Allaham un viņa pravietojumam izsauc lāstu un nolemj cilvēku mūžīgai būšanai Džahannamā – Peklē jeb ellē. Līdzīgi kā jūdaismā un kristietībā, džahannama ir vieta mūžīgām pēcnāves mokām. Grēcīgie savu sodu pilnā mērā saņems tikai pēc „galīgās augšāmcelšanās”, neticīgie nokļūst ellē uzreiz pēc nāves, bet to, kuri tic Allaham, dvēseles nav pakļautas nāves eņģeļu tiesai. Pie taisnīgajiem atnāk eņģeļi un pavada viņus uz paradīzi. Atlīdzību pilnā mērā dievticīgie musulmaņi saņems tikai pēc atdzimšanas, bet, atšķirībā no neticīgajiem, gaidot noteikto laiku, tie atpūšas.

Islāma rašanās laikmetā eksistēja mazliet citādāks priekšstats par nāvi – tā tika pielīdzināta miegam. Ideja par reinkarnāciju spēlēja galveno lomu arī sākotnējā koncepcijā par aizkapa dzīvi, bet tā nebija tik skaidri noformulēta. Pielīdzināšana miegam bija pirmais, musulmaņu teologu konsekventi atbalstītais, uzskats par nāvi. Šos senos uzskatus, kuros nāve tiek pielīdzināta miegam, bet augšāmcelšanās no mirušajiem tiek uzskatīta par atmošanos, var atrast Korānā (25:47/49): „Dievs jums radīja nakti aizsegam, miegu atpūtai un radīja dienu, lai atmostos”.

• Nakts, tas ir pārsegs, kas apklāj guļošo,
• miegs – nāves prototips,
• bet ausma ir atdzimšanas simbols (nušur)…

Šo rindu atslēgas vārds ir nušur, kas tulkojas kā „celšanās” vai „atmošanās”. Vēlāk islāma filozofi sasaistīja šo terminu ar augšāmcelšanās jēdzienu. Pēc dažu pētnieku domām sākotnējie islāma priekšstati par nāvi bija cieši saistīti ar ideju par reinkarāciju: tas, kurš guļ, neizbēgami pamodīsies. Vai šī atmošanās ir galējā augšāmcelšanās, vai tā notiek nemitīga dzimšanas un nāves cikla ietvaros, jebkurā gadījumā jautājumam par pēcnāves dzīvi bija atvēlēta nozīmīga vieta agrīnā islāma filozofijā. Mūsdienu islāmā lielākā daļa ticīgo musulmaņu sliecas ticēt idejai par augšāmcelšanos, tai pat laikā tādu mistisku islāma virzienu kā sūfisms pārstāvji vienmēr nāvi ir skaidrojuši kā jaunas dzīves sākumu un skaido vārdu nušur kā dvēseles atmošanos pēc iemiesošanās jaunā ķermenī.

Persiešu dzejnieks – sūfits Džalāletdīns Rūmī

Islāma rakstos reinkarnāciju apzīmē ar vārdu tanasuh. Šo terminu reti lieto ortodoksālie musulmaņu filozofi, bet visa bieži tas ir sastopams arābu un tuvo austrumu domātāju un teologu darbos. Arābu un persiešu teologi, līdzīgi kā kabalisti, uzskata, ka dvēseles pārmiesošanās ir grēcīgas un neizdevušās dzīves sekas. Jēdziens „tanasuh” daudz plašāk izplatīts starp Indijas musulmaņiem, ko var izskaidrot kā hinduisma ietekmi. Reinkarnācijas piekritēji apgalvo, ka Korāns atbalsta mācību par dvēseļu pārmiesošanos un pierādījumam norāda uz virkni citātu, kā piemēram:  „Tam, kurš neievēro sestdienu, Mēs teicām: esi pērtiķis, neglīts un nicināms”. „Vissliktākais ir tas, kurš ir sadusmojis Allahu un izsaucis uz sevi Viņa lāstu. To Allahs pārvērtīs par pērtiķi vai cūku”. „Allahs dod jums dzīvību no zemes, tad pārvērš jūs atpakaļ par zemi un no jauna dod jums dzīvību”. Šo un citu Korāna rindu nozīmi pētīja tādi slaveni persiešu dzejnieki – sūfiji, kā Džalāletdīns Rūmī, Saadi un Hafīzs. Reinkarnācijas tēma arī atspoguļota Mansura Halladžas – viena no zināmākajiem sūfiju domātājiem (X.gs.), garīgajā lirikā.

Informācijas avot Tainoe.ru/chel/ch_reinkaratcia.

Tulkots speciāli priekš Reinkarnistes Ingas. 

Pieskarties Reinkarnācijas esamībai varat atnākot uz semināru vai individuālo seansu .

Raksta pārējās daļas sadaļā REINKARNĀCIJA. Klikšķini, lai pārietu uz sadaļu.

Pilna vai daļēja raksta izmantošana ir atļauta tikai ar aktīvu avota atsauci uz mājas lapu reinkarnacija.com.lv. Linkam uz avotu ir jābūt tiešam un aktīvam.