Nedaudz par karmu, jo par karmu cilvēki sāk domāt, tieši tad, kad neiet labi. Un ne-pārliecinātība var radīt šo sajūtu, ka kaut, kas nav labi, es neesmu pietiekami labs.

Karma – tā ir jebkura dvēseles pieredze.

Visas mūsu mācības iemiesojumos uz Zemes tiek vērstas uz vienu – izzināt beznosacījuma mīlestību, iemācīties pieņemt, uzticēties, mīlēt, būt līdzsvarā ar sevi, attīrīties no ego, izjust un ielaist sevī sirds gudrību.

Dažos iemiesojumos pastāv mīlestības izjušanas pieredze, citos iemiesojumos – mīlestības neizjušanas pieredze. Vienā mēs esam nepārliecināti sevī un mums kaut, kas ir jāiemācās un jāpieņem, lai kļūtu pārliecināti sevī. Citā mēs esam pārliecināti par sevi un saviem spēkiem, bet …. ir kaut, kas cits kas jāapgūst tajā iemiesojumā.

Ja kādā no iemiesojumiem mācība nav izieta, tad tā pāriet uz citu iemiesojumu, pie tam ar daudz lielāku apjomu un grūtības pakāpi.

Bet tas nav tāpēc, ka kāds mūs sodītu. Tas ir tikai tam dēļ, ka mēs varam pāriet citā attīstības līmenī, izdzīvojot atšķirīgas pieredzes un pieņemot sevī kādu pavisam jaunu šķautni. Dvēsele vēlas kontrastu! Ķermeņi un pieredze dažāda, bet DVĒSELE viena ;-)

Atceramies - Debesīs neviens nevienu nesoda, tur nav zemo vibrāciju enerģijas, tādu kā dievišķā atmaksa, grēks vai debesu sods. Mūsu mājas ir gaisma un mīlestības telpa.

Katrs no mums ir apziņas lauks, kas ir austs no enerģijām un pieredzēm. Visas mūsu dzīves un iemiesojumi veido šo apziņas lauku. Simtu un tūkstošu iemiesojumu laikā uzkrājas daudz neapgūtu mācību, kurās mēs neesam paši sev piedevuši, neesam sevi pieņēmuši, tādējādi neesam piedzīvojuši attiecīgu pieredzi, jeb mācību stundu. Tāpēc mūsu ķermeņos krājas zemās vibrācijas, sevis nolieguma un nosodījuma pieredze. Tadejādi veidojas karmiskie mezgli.

SVARĪGI ir tas, ka karmas negatīvā izpausme mūsu dzīvē ir sevis paša nepiedošana un nepieņemšana, neizieto mācību dēļ. Tātad, PAZAUDĒTA TICĪBA SEV UN SAVIEM SPĒKIEM! 

Ne-pārliecinātība par sevi un saviem spēkiem  – iznīcina cilvēka dzīvi!

Kā rodas ne-pārliecinātība?

• Nepilnvērtības komplekss.
• Kauna sajūta.
• Kauna radīti ierobežojumi ģimenē.

Tas rada kompleksus sākot ar savu izskatu un beidzot ar seksualitātes nepilnvērtības kompleksu.

• Vājuma,
• un sliktas veselības kompleksu utt.

. Agrāk sievietei bija milzīgs kauns par ārlaulības bērnu, jo viņa bija materiāli atkarīga no vīra un nespēja uzturēt mazuli viena. Tagad apmēram 46 procenti  bērnu mūsu valstī dzimst ārlaulībā. Daudzas sievietes visos laikos ir ļoti kautrējušās par sava ķermeņa nepilnībām, ko dažkārt pašas ir iedomājušās, 

• kauns par nelielām krūtīm,
• vīriešiem – par mazu dzimumlocekli.

Kauns bieži vien ir saistīts ar vainas sajūtu, ka esat slinkas, egoistiskas vai neattaisnojat uz sevi liktās cerības.

Jūs varat justies vainīga par lietām, ko esat darījušas vai izdarījušas nepareizi. Dažkārt jūsu vainas sajūta var būt pamatota, tomēr krietni pārspīlēta.

Vainas apziņa ir tā, kura cilvēkam liek būt nepārliecinātam sevī. Piemēram, ir bijusi situācija iepriekšējā dzīvē, kad jūs no ugunsgrēkā izglābjaties, bet ģimene nodeg-iet bojā. Un jūs sevi šaustāt, vainojat sevi, un savā galvā izspēlējat nepārtraukti variantus, ko jūs varējāt darīt, lai glābtu.

Ko darīt šajā situācija?

• Ieraudzīt problēmas pirmavotu.
• Saproti, kāpēc tas ir noticis.
• Apzinies.
• Pieņem situāciju ar pateicību par gūto pieredzi un mācību stundu.
• Pieņem sevi tādu, kāda esi, kā dvēseles pieredzi, jo tā ir dvēseles izvēle iegūt tāda veida pieredzi.
• PIEDOD, kā sev, tā arī tai personai-dvēselei, kura iesaistīta.
• Un atlaist.

.

Te vēl būtu nepieciešams vērsties pie bojā gājušajām dvēselēm un klausīties, ko viņas saka! Iespējams, ka tās teiks "nepārdzīvo, visam tā bija jānotiek, tā bija ieplānots".

Vēl var pajautāt toreizējiem sargeņģeļiem(sargeņģeļi mūsu dzīves laikā mainās atkarībā no izpildītajiem darbiem) vai bija jāglābj, vai, kas bija jādara? Jo, ja nav lemts dotajā brīdī iet bojā, tad tu izdzīvosi! Un tieši sargeņģeļi mūs "pagriezīs" pareizajā virzienā.

Tas fakts palīdz cilvēkam vieglāk apzināties, ka tā tam bija jānotiek un pieņemšana, piedošana notiek automātiski.

Ar kādiem jautājumiem ieejat iepriekšējā dzīvē, lai ieraudzītu pirmavotu ne-pārliecinātībai.

• Ieraudzīt to iepriekšējo dzīvi, kura šobrīd jāskatās saistībā ar ne-pārliecinātību sevī un saviem spēkiem.
• Kad es pazaudēju ticību sev "salūzu".
• Ieraudzīt pirmavotu nepilnvērtības kompleksam.
• Ieraudzīt pirmavotu neapmierinātībai ar savu izskatu (resns, tievs, garš, īss).
• Ieraudzīt pirmavotu tam, ka grūti izteikt savu viedokli, uzrunāt svešu cilvēku, uzstāties auditorijas priekšā.
• Ieraudzīt pirmavotu kaunam no savām seksuālajām vēlmēm.

  .

Iespējams šādas iepriekšējās dzīves ieraudzīt.

• Kad tu neesi kādu izglābusi.
• Kad tevi iespējams nogalina, tu lēnām mirsti un domā un vaino sevi, ka „man kāds vēl ir jāizglābj, kādam jāpalīdz” utt.
• Kad neattaisnoji uz sevi liktās cerības.
• Un tu zvērēji, ka nekad vairs neko nedarīsi.

  .

REINKARNACIONIKAS METODE, kuru es pielietoju ceļojumos

Kādi ir tie etapi kādus ir jāiziet, lai saliktos puzlis attiecībā par ne-pārliecinātību, strādājot individuālos seansos.

1. Skatāmies šīs dzīves kadru, kad ir bijis pirmavots šajā dzīvē saistībā ar ne-pārliecinātību, zaudēto ticība sev.

• Skaties, kā vērotājs uz situāciju, kā uz filmu.
• Izdzīvo situāciju savā ķermenī.
• Palūdz atļauju sarunbiedram ieiet viņa ķermenī, lai apskatītos uz situāciju ar viņa acīm, jo mums ir katram sava taisnība. Izejot no tā pasakam paldies par iespēju.
• Aizej pie sevis no nākotnes uz nomierini sevi un uzmundrini.
• Saproti, vai ne-pārliecinātība par sevi ir subjektīvais viedoklis pašam par sevi, vai aizgūts no citiem.

.

2. Meklējam pirmavotu iepriekšējās dzīves.

• Vai ir bijusi kopēja iepriekšējās dzīves ar šo personu?
• Kādās lomās esat bijuši?
• Kādus līgumus esat noslēguši savā starpā?
• Vai atpazīstat kādu no tās dzīves?
• Vai ir līdzība ar šo dzīvi?

.

3. Skats no dvēseļu pasaules ar dvēseles acīm.

• Ja tur ir iesaistītas vairākas personas-dvēseles, tad pasaucam tās un paklausāmies, ko viņas komentē saistībā ar situāciju, pajautājam, ko esam sarunājuši savā starpā.
• Pasaucam toreizējos sargeņģeļus. Prasām, vai bija kaut kā savādāk jārīkojas? Vai, kas bija jādara?
• Paskatāmies, atceramies, kā bijām ieplānojuši to dzīvi.
• Kas ir jāiemācās un jāsaprot šajā dzīvē saistībā ar ne-pārliecinātību.
• Pasakām paldies visiem, kas atnāca un aizsūtām atpakaļ visus no kurienes viņi ir atnākuši.

  .

Un tagad Tu dosies meditācijā uz pirmavotu savai ne-pārliecinātībai,

uz vietu, kur pazudusi ticība sev.

Aplūkosi savu ne-pārliecinātību un pārliecību ar dvēseles acīm.

Pirms ceļojuma sagatavošanas darbi