Daudzi par reinkarnāciju tikai pasmejas. Vai reinkarnācija ir īstenība vai tikai izdomājums, savā intervijā runā doktors Omoni Fagbemi, medicīnas centra Longing Medical centre (Lagosa, Nigērijā) vadītājs.

Viņš runā par to, ka apzināmies mēs to, vai nē, ticam mēs tam, vai nē, bet mēs visi šeit jau reiz esam bijuši.

– Kas ir reinkarnācija – fakts vai bagāta cilvēciskā iztēle? Vai arī gan viens, gan otrs?

– Lai atbildētu uz šo jautājumu, man vajadzētu sniegt skaidrojumu “reinkarnācijai” un izskaidrot, ko tas nozīmē.

“Reinkarnācija” tas ir process, kad cilvēkam, kura ķermenis ir miris, tiek dota atļauja dzīvot uz Zemes citā fiziskajā ķermenī. Kas ir cilvēks?

Cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis no miesas un asinīm, kuru mēs visi nesam, kuru varam redzēt un sajust. Cilvēks – tas ir Gars vai Dvēsele, kura avots, vai mājas, atrodas Debesīs. 

Visuvarenais Dievs, savā bezgalīgajā mīlestībā un Žēlsirdībā ieklausās, sevi neizprotošajās cilvēciskajās dvēselēs un atļauj nākt uz Zemes, lai mācītos un pilnveidotos. 

Gars, savas daudz smalkākas konsistences, salīdzinoši ar matēriju (Zemi), dēļ, nespēj funkcionēt bez speciāla “transportlīdzekļa”. Šis transportlīdzeklis ir mūsu fiziskais ķermenis no miesas un asinīm, kuru mēs visi lietojam. 

No iepriekšminētā izriet, ka Cilvēks – tas ir Gars, tajā pat laikā – fiziskais ķermenis ir instruments vai pārvietošanās līdzeklis, kurš Garam ir nepieciešams, lai funkcionētu uz Zemes. Fiziskajam ķermenim, pēc tā īpašībām ir lietošanas termiņš. 

Maksimālais ķermeņa lietošanas termiņš nav pietiekošs, lai Gars iemācītos visu, kas tam ir nepieciešams, lai sasniegtu briedumu un pēc tam atgrieztos Mājās, Debesīs, pilnībā apzināts.

Visuvarenais, savā mīlestībā, ir atļāvis Garam atgriezties uz Zemes jaunā ķermenī, lai tas varētu turpināt gūt pieredzi un kļūt pieaugušam. 

Cilvēciskā gara atgriešanās uz Zemes jaunā ķermenī process – tas tad arī ir reinkarnācija. Bez šī, neviens cilvēciskais gars nenobriedīs tik tālu, lai sasniegtu Paradīzi, notiks pretējais – viss beigsies ar bojāeju.

Tātad, reinkarnācija – tā ir realitāte vai īpaša labvēlība. Sniegtais īsais skaidrojums ir patiess reinkarnācijas izskaidrojums. Ir pāris mācību, kuros ir teikts, ka cilvēki var atgriezties, kā dzīvnieki, koki, akmeņi utt…

Tas nav pareizi. Cilvēciskais gars pēc savas būtības un saskaņā ar Visuvarenā Dieva likumiem, var iemantot tikai cilvēcisku formu uz Zemes.

• Ja reinkarnācija ir “fakts”, kāpēc mēs nevaram atcerēties savas iepriekšējās dzīves? Kāpēc vairākums cilvēku noraida reinkarnācijas pastāvēšanu?

Vairums cilvēku noraida reinkarnāciju, galvenokārt savas kristīgās ticības doktrīnu un dogmu  dēļ, kuras šobrīd tiek aktīvi izpaustas, it īpaši dažādu mūsdienu reliģisko virzienu kontekstā.

Tomēr, ja veiksiet dziļāku tradicionālo un mūsdienu reliģisko virzienu izpēti, jūs atklāsiet, ka reinkarnācijas teoriju pieņem un zina gandrīz visās kultūrās, pieļaujot, ka gan vienā, gan otrā kultūrā mēdz būt koncepcijas neprecizitātes. 

Piemēram, vārdu “Ijabo”, “Ietunde”, “Babavande” izpratne sastopama “Ioruba” kultūrā, “Ino Uva” – “Igbo” kultūrā, un kopumā – ataino “reinkarnācijas” koncepciju. 

Mums nav atļauts atcerēties mūsu iepriekšējās iemiesošanās reizes (izņemot kādus īpašus gadījumus) tāpēc, ka, ja mēs zināsim visu par mūsu iepriekšējām dzīvēm, mēs nekoncentrēsimies uz patreizējo.

Mēs neuzkrāsim pašreizējo pieredzi, kura ir nepieciešama mūsu Dvēseles pieaugšanai. 

Reinkarnācija ir domāta Gara tālākai attīstībai, kā arī lai atkoptos no iepriekšējiem zaudējumiem.

Un tā – iedomāsimies nabadzīgu cilvēku, kurš iepriekšējā dzīvē bija ļoti bagāts. Viņam būs ļoti grūti iemācīties tagadējās dzīves pieņemšanu, lai izdzīvotu savu pašreizējo pieredzi.

Un tagad iedomājieties cilvēku, kurš savā iepriekšējā dzīvē bija veicis daudz nežēlību.

Viņa izpratne par iepriekš izdarīto un sapratne, ka šajā dzīvē vajag izlabot izdarīto, saskaņā ar likumu “ko sēsi to pļausi”, iegrūdīs cilvēku tik ļoti lielā izmisumā, ka viņš nebūs spējīgs normāli dzīvot!

No tā izriet, ka Augstākais Valdnieks, savas žēlsirdības dēļ, liedz cilvēkus šīm zināšanām. Bet brīdī, kad atstājam savu ķermeni (nāves brīdī), tas apsējs, kas uzlikts uz mūsu garīgajām acīm, izzūd, un mēs acumirklī “atmostamies”. 

Patiesībā, šodien, nav neviena, kurš nebūtu pārdzimis! Uz Zemes nav neviena pirmdzimtā. Un tomēr – dažiem cilvēkiem tika atļauts atcerēties savus iepriekšējās dzīves: gan ļoti senas, gan mūsdienu.

Tādi gadījumi tika saglabāti Internetā, tāpat grāmatās (arī zinātniskajos žurnālos). 

Saprotot, reinkarnācijas koncepciju un tā mehānisma darbība ļaus novērst tribālismu, skaudību, neiejūtību, rasismu, korupciju, necilvēcību vienam pret otru un citus līdzīgus netikumus. 

• Vai reinkarnācija ir soda mehānisms, ar kura palīdzību tiek izpirkta vaina vai nodarītais?

– Reinkarnācija – tā ir labvēlība, kuru mums cilvēkiem ir devis Visuvarenais Dievs. Visuvarenais Dievs ir mīlestība un Dievs nesoda! 

Daļa no mūsu apmācību un attīstības procesa ir saistīta ar Dieva likumu izprašanu un izmantošanu. Viens nesatricināmākajiem Radīšanas likumiem ir Enerģijas apmaiņas likums (“ko sēsi – to pļausi), vai Karmas likums.

Šis vienkāršais likums māca: “ko cilvēks ir iesējis, to viņš nopļaus”. Ja cilvēks iesēs graudus, tad viņš graudus arī novāks, nevis rīsus. Tāpēc, ka cilvēks sēj mīlestību, viņš no citiem ievāks mīlestību.

Tieši tāpat, ja cilvēks pret savu tuvāko izjutīs dusmas, tad var sagaidīt, ka pretī arī saņems dusmas. Viss, ko mēs darām mūsu dzīvēs, sakrājas Karmas krātuvē mūsu nākošajai dzīvei. 

Visi pārdzīvojumi (patīkami vai nē), kuri tiek pareizi izmantoti, aizved pie vainas izpirkšanas un pieaugšanas, lai gan tāpat tas var būt ļaunā izpirkums. 

• Vai reinkarnācija ir medicīniska doktrīna? Vai starp reinkarnācijas koncepciju un ģenētiku pastāv līdzība?

– Reinkarnācija ir saistīta ar Garu (cilvēka būtību). Medicīnas zinātne pašlaik pārsvarā ir racionāla un attiecas, galvenokārt uz ārējo veidolu, kuru lieto Gars – fizisko ķermeni.

Tomēr, medicīniskā zinātne pilnveidojas, lai kļūtu kopaina, un tad tā sevī ietvers zināšanas par cilvēcisko ķermeni, citiem ķermeņiem (piemēram, astrālo), intelektu un Garu. Pie šādiem nosacījumiem, reinkarnacionika kļūs par vienu no medicīnas doktrīnām. 

ĢENĒTIKA UN REINKARNĀCIJA

Cilvēka atnākšana uz Zemes (ar mērķi iegūt pieredzi), sastāv no trīs posmiem: prokreācija, inkarnācija, piedzimšana.

Prokreācija – pēc būtības ir bioloģisks process, kuras gaitā vīrišķā molekula (sperma) un sievišķā molekula (olšūna) apvienojas, lai noformētu ķermeni, kurā dzīvos Gars (Dvēsele). 

Ģenētiskais kods ir ievietots ķermenī un Gars to saņem no saviem bioloģiskajiem vecākiem.

Aizkapa Pasaulē ir daudz dvēseļu, kuras cenšas atnākt uz Zemi, lai iegūtu Zemes dzīves pieredzi.

Kā tikko ieņemšanas process ir beidzies, daudzas dvēseles “taipusē” sakoncentrējas ap gaidībās esošo sievieti, vēloties iemiesoties auglī, kurš formējas viņas ķermenī. 

Iemiesošanās – tas ir process, kura gaitā viena no dvēselēm, koncentrējošām ap sievieti, “ieiet” sievietes klēpī augošajā ķermenī. Parasti tas notiek apmēram grūtniecības vidus posmā, tas ir 4,5 grūtniecības mēnesī. 

Fiziskā ķermeņa veidošanās ir nosacīti notikusi.

Tomēr, tas, kas nosaka tās dvēseles būtību (no tām daudzajām, kas lidinās ap grūto sievieti), kā arī tās Dvēseles būtību, kura beigās iemiesosies ķermenī, ir nosacīti garīga: galvenokārt pateicoties pašas Dvēseles (kura inkarnējas) izvirzītajiem uzdevumiem un tiem, kurus izvirzīja topošā māte, arī raksturam un personiskajām mātes īpašībām, kā arī pārējām blakus inkarnējušiem “ceļabiedriem” un apkārtējai videi. 

Pēc būtības, gan māte, gan apkārtējā vide pievelk vienu Dvēseli, bet gala izvēli izdara pati Dvēsele. 

Tādā veidā, cilvēciskais indivīds izvēlas savus vecākus, bioloģisko dzimti, ģimeni, rasi, cilti, nacionalitāti, ķermeņa tipu (izmēru, krāsu, formu, iespējamās slimības), saskaņā ar savu visaugstāko garīgo vērtību sistēmu pašam priekš sevis.

Cilvēka Dvēsele izvēlas tieši to, kas viņai ir nepieciešams, lai sasniegtu savu garīgo attīstību un izpirkumu.

• Vai var izmantot reinkarnācijas doktrīnu, lai uzlabotu savu veselību un citus dzīves apstākļus? Un kā to izdarīt?

Jā, var izmantot reinkarnacionikas principus, lai uzlabotu savu veselību un uzlabot dzīves apstākļus, ja jūs sapratīsiet, ka esat dzīvojis uz Zemes jau agrāk, ka šī nav pirmā reize, kad dzīvojiet uz Zemes. 

Ja sapratīsiet, ka jūsu pašreizējais sociāli – bioloģiskais statuss ir daļa no iepriekšējās reinkarnācijas. Ja sapratīsiet, ka jūs paši sev izvēlējušies ķermeni ar tā trūkumiem un cieņu pret to.

Ja sapratīsiet, ka tas, kā jūs dzīvojiet šodien, noteiks jūsu nākošās dzīves raksturu. Ja pieņemsiet to faktu, ka jūs ievācat to, ko iesējat tagad, “tajā pasaulē” vai savā nākošajā iemiesošanās reizē.

Ja zināsiet par vienlīdzīgo pievilkšanās veidiem (līdzīgs pievelk līdzīgu). Visbeidzot, ja sapratīsiet, ka jūsu piederība konkrētai ģimenei, sabiedrībai, ciltij, rasei vai valstij nav nejaušība.

Domāju, nevajag paskaidrot, ka: 

• Mums ir nepieciešams ļoti pienācīgi rūpēties par savu ķermeni;
• Izrādīt mīlestību un uzmanību savam tuvākajam;
• Demonstrēt pieņemšanu un līdzjūtību mūsu laikabiedriem;
• Atteikties no skopuma, egoisma un skaudības;
• Censties uzlabot un piepildīt mūsu sabiedrību, esot par piemēru, bet ne par  žultainu netikumu nosodītāju;

Un tad mēs sapratīsim, ka Dievs nesmejas par mums, vai arī Viņš atmaksā katram pēc tā nopelniem.

Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs varēsim izteikt patiesu pateicību Visaugstākajam par žēlsirdību, mums atsūtīto, neatkarīgi no mūsu veselības vai sociāli – materiālā stāvokļa.

• Sākot ar sirpjveida šūnu anēmijas un vēža līdz pat diabētam un hipertonijai, gēni spēlē svarīgu lomu, tādejādi formējot dažādas cilvēku veselības pakāpes. Kādu vietu šajā procesā ieņem reinkarnācija?

Mēs izvēlamies ķermeni, kuru gribam izmantot uz Zemes, izejot no tā, kas mums ir nepieciešams, lai sasniegtu garīgo briedumu un pašattīstību, esošajā zemes dzīvē. 

Mūsu konkrētā fiziskā ķermeņa izvēle notiek, apkopojot iepriekšējās dzīves rakstura īpašību kopumu.

Ja mūsu Dvēseles Plāns un mūsu pašreizējā nepieciešamība “nepieprasa” no mums kaut kādas no šīm slimībām, mēs neizvēlēsimies tādu fizisko ķermeni, kurā tās būs. 

Un pat, ja jums ir novirzes, t.i. ģenētiskas novirzes, slimība var arī neparādīties vai arī tikt koriģēta, saskaņā ar Dvēseles Plāna noteikumiem, kā arī pateicoties mūsu pašu pasaules redzējumam, mūsu personības raksturam un mūsu apkārtējai videi. 

• Vai reinkarnācijas teorijas kontekstā, mēs varam apvainot savus vecākus, vecvecākus  vai paši sevi tajā, ka kāds dzimtā pārnēsā ģenētiskas “nepilnības”?

Mēs paši izvēlamies ķermeni, kurā iemiesoties, lai tas vislabākajā veidā palīdzētu mūsu garīgajā attīstībā, kas ir mūsu Zemes dzīves jēga. Mums nav neviens jāvaino par to.

Ik vienam, kuram ir kaut kāda ģenētiska saslimstība vai anomālija, ir jāsaprot, ka viņš vai viņa, pirms iemiesošanās pats ir izvēlējies, kā ieiet tajā ķermenī, kurš bija sācis attīstīties topošās mātes miesās. 

Ja neviena dvēsele nebūtu “iegājusi” mātes ķermenī, tad grūtniecība būtu beigusies ar spontāno abortu.

Cilvēka Dvēsele, kura izvēlas fizisko ķermeni ar ģenētiskām novirzēm, tajā meklē savu garīgo izpirkumu , attīrīšanos un pašpiepildīšanos. 

Mums vajag apzināties, ka Visuvarenais Dievs nerīkojas nejauši. Viņš ir Mīlestība un Taisnīgums. Viņš dod mums to, kas ir vislabākais mums tieši šajā brīdī.

Tā vietā, lai paši sevi vainotu, vajag būt pateicīgiem Visaugstākajam par tādu žēlsirdīgu iespēju. Kā alternatīva – turpināt cīņu par izdzīvošanu daudz tumšākos Esības veidos. 

Katram ir viena vai otra problēma, ar kuru ir jāsaskaras. Pat tiem, kuriem nav ģenētisku noviržu ir citas problēmas ar veselību vai sociālo adaptāciju, ar kurām vajag tik galā. 

Tiem, kuri ir saistīti ar cilvēkiem, kuri cieš no vienas vai otras saslimšanas – ģenētiskas, infekciozas, vai,  kura pakļaujas ārstēšanai – vecākiem, radiniekiem, kaimiņiem, kolēģiem, ārstiem un medicīniskajam personālam – viņi nedrīkst nevienu vainot vai nosodīt…

Viņiem ir jāsaprot, ka būšana līdzās slimajam cilvēkam nav nejauša. Viņiem ir kaut kas, kas var atvieglot slimā cilvēka ciešanas. 

Izrādot patiesas rūpes, šie ļaudis atbrīvojas no vēl lielākas karmas. Palīdzot citiem, jūs daudz vairāk palīdziet paši sev. 

Ja cilvēki, kuri strādā “palīdzošās” profesijās nesniegs godīgu palīdzību, tie neizpildīs savu dvēseles parādu un būs spiesti novākt tos savas rīcības augļus tiem paredzētajā laikā – esošajā vai arī nākošajā inkarnācijā.

Ļaujiet jums izstāstīt kādu patiesu notikumu. Ģimenes stāstu, kurā vecākais dēls (kuram tagad ir vairāk kā 40 gadu) cieš no sirpjveida šūnu anēmijas (hepatīts CC).

Bērnībā viņam bija nopietni asinsvadu bojājumi, sāpes kaulos, hemotolītiskas krīzes ar vairākkārtējām asins pārliešanas reizēm ik gadu.

Vienai no viņa māsām nemaz nebija līdzjūtības pret savu vecāko brāli. Viņa pat uzvedās tā, it kā brāļa slimība būtu visgrūtākais slogs viņai un ģimenei. Viņa genotips bija tips AA.

Viņa apprecējās un viņai piedzima bērni. Viņas otrais bērns (meita) bieži slimoja. Tika veiktas bērna genotipa analīzes un ārsti noteica, ka meitas genotips ir genotips CC.

Meitenes māte vēlreiz veica tieši sava genotipa analīzes vairākās laboratorijās un noskaidrojās, ka viņa ir genotipa AC nēsātāja.

Desmit gadus viņa ticēja, ka viņai noteikts nepareizs genotips. Un lūk – tagad viņa ir bērna, kurš slimo ar sirpjveida šūnu anēmiju, māte. Iespējams, ja viņa būtu izrādījusi daudz lielākas rūpes pret savu vecāko brāli, tad viņa būtu pasaudzēta.

Šai sievietei paveicās, ka viņai ir jāiemācās šī mācībstunda šajā iemiesojumā. Daudziem cilvēkiem izpirkums sākas nākošajā iemiesojumā. Un tad šīs Dvēseles jautā : “Par ko man tas?” 

Irinas Telinskajas (30.03.2017) rakstu tulkoja Zaiga Volka topošais reinkarnaciologs priekš reinkarnacionikas Institūta Latvijas filiāles. Raksta orģināls: https://ru.journal.reincarnatiology.com/realna-li-reinkarnatsiya/