Kad jūs sākat atcerēties savas iepriekšējās dzīves, ceļa pašā sākumā neizbēgami rodas jautājums:
“Vai tik es to neizdomāju? Kā atšķirt atmiņas no fantāzijām?”. Šķiet, ka redzējāt tās vai citas epizodes filmās, lasījāt grāmatās.
Kā tad atšķirt fantāzijas no reālām atmiņām?
- Uzrakstiet romānu īsā laikā
- Koncentrējieties uz nezināmām sajūtām
- Pieņemsim, ka jūs fantazējat
- Vienkārši pieņemiet to, kas atnāk pie jums
- Vingrinājums “Vai tik es neizdomāju”
- Kā atšķirt fantāzijas no atmiņām
Uzrakstiet romānu īsā laikā
Ja esat apskatījušies vien pāris iemiesojumus, jo bieži šaubas ir saistītas ar informācijas trūkumu. Kad būsiet atcerējušies 30 – 40 dzīves, tad jutīsieties pavisam citādi.
Ticiet, nav iespējams tik daudz izdomāt! Pamēģiniet no nulles izdomāt to, ko jūs agrāk nekad neesat zinājuši: uzrakstīt grāmatu, scenāriju?
Visos sīkumos aprakstīt varoņus, raksturus, detaļas, visus sižeta smalkumus. Labākajā gadījumā, iztēles pietiks vien mini stāstam. Ne visi var pat bērniem pasakas izdomāt.
Apskatot daudzus iemiesojumus, neizbēgami gadās momenti un situācijas, kuras jums ļaus iegūt pārliecību par to, ka jūsu atmiņas ir īstas.
Tās var būt sajūtas, iepriekš nezināmas, vai pat reāli apstiprinājumi redzētajam internetā vai īstajā dzīvē.
Koncentrējieties uz nepazīstamām sajūtām
Šaubas rodas arī skatoties notikumus no malas vai kanālā “es zinu”, kad nav ķermeniska un jutekliska iesaistīšanās procesā.
Skatīties vajag no ķermeņa, pievēršot uzmanību visām sajūtām: temperatūrai, laika apstākļiem, apģērbam, pieskaršanās cilvēkiem, priekšmetiem, fiziskām darbībām, ēdiena garšai u.c.
Vēl labāk ir sīki apskatīties to, kas jums pavisam nav raksturīgs šai dzīvē. Piemēram, ja jūs esat trausla sieviete, atcerieties iemiesojumu vīrieša ķermenī, kur varat sajust muskuļu spēli zem ādas, fizisku pievilcību pret sievieti, atšķirīgu ķermeņa smaguma centru un nepierastas jums kustības.
Vai arī, ja esat sapņains un romantisks cilvēks, apskatieties dzīvi, kur bijāt bezrūpīgs un aprēķinātājs, pragmatisks un piezemēts. Rūpīgi vērojiet, kā tāds cilvēks domā un jūt, kādas ir viņa vērtības un prioritātes utt.
Tas jums palīdzēs noticēt, ka zināt arī citus esamības, domāšanas veidus, kas tagad nav jums raksturīgi.
Pieņemsim, ka jūs fantazējat
Vienkārši pieņemsim, ka tas, ko jūs redzat – patiesībā ir jūsu fantāzijas.
Piemēram, jūs meklējat atbildi uz jautājumu, kāpēc nevarat nopelnīt kādu noteiktu naudas summu. Aizejat līdz noteiktam slieksnim, bet nevarat tam pārkāpt, nauda vienmēr kaut kur pazūd.
Apskatoties iepriekšējo iemiesošanos, jūs redzat, ka tur nopelnījāt daudz naudas un notika kaut kas slikts: jūs nogalināja vai jūs nogalinājāt, vai arī jūs nodeva tuvi cilvēki. Un tad dvēsele saka: “Nevajag man daudz naudas! Dzīvošu pieticīgi, pelēcīgi, lai tik neviens mani neaiztiek”.
Apzinoties šo cēloni, cilvēks atgriežas patreizējā dzīvē, saprot, ka šoreiz viņš grib dzīvot citādi, un sāk pelnīt naudu tik daudz, cik ir tās cienīgs, cik to vēlas.
Šajā gadījumā, vai jums ir svarīgi, vai redzētā dzīve ir īsta vai jūsu iztēles auglis, ja jums tas ir palīdzējis atrisināt reālu problēmu?
Vienkārši pieņemiet to, kas atnāk pie jums
Tā kā cilvēks pēc dabas ir meklētājs un viņam ļoti gribas zināt vai tās ir īstas atmiņas vai nē, ir veidi, ar kuru palīdzību, to ir iespējams saprast.
Atcerieties kā mēs bērnībā aizrāvāmies ar Žila Verna grāmatu lasīšanu! Jau 19. gadsimtā viņš aprakstīja zemūdenes, kuras tolaik vēl neeksistēja. Toties mūsdienu zemūdens kuģi ievērojami pārspēj pat visdrosmīgākās fantāzijas pagātnē.
Rodas jatājums: Žils Verns to izdomāja vai atcerējās, vai ieskatījās nākotnē? Kā jūs domājat, vai tam ir kāda nozīme? Tagad ir grūti saprast, kur ir cēlonis, kur – sekas.
No kurienes nāk filmas un grāmatas? Līdzīgu fantāziju autori, kā likums, stāsta, ka viņi ieiet noteiktā apziņas stāvoklī un no viņiem burtiski gāžas informācija, it kā kāds viņiem to diktētu. Varbūt “kāds” tā ir mūsu atmiņa? Varbūt mēs neizdomājam, bet vienkārši atceramies?
Ja uz sekundi pieļaujam domu, ka tas viss eksistē un reāli darbojas, tad var atrast iedvesmu, sižetus grāmatām un scenārijiem, atcerēties savu iepriekšējo pieredzi.
Pat, ja tā ir jūsu iztēles spēle, bet tā uzlabos jūsu dzīvi, palīdzēs nostiprināt labklājību, sakārtot attiecības ar tuviniekiem, atrast darbu, kas patīk, vai ir svarīgi, izdomājat jūs to vai atceraties?
Vingrinājums “Vai tik es neizdomāju”
Lai saprastu atšķirību starp iedomām un atmiņām, mūsu studenti veic vienkāršu vingrinājumu. Izdariet to arī jūs.
Atrodiet atšķirību sajūtās! Kādam bija grūtāk atcerēties, bet kādam – iedomāties. Kā bija jums?
Šī atšķirība arī būs jūsu iekšējais kritērijs, pēc kura vadoties, jūs varēsiet atšķirt, kad jūs atceraties un kad – fantazējat. Atcerieties to!
Kā atšķirt fantāzijas no atmiņām
Un tā, apkoposim – kā tad jums atšķirt atmiņas no fantāzijām.
✓ Apskatīties vismaz 20 – 30 iemiesojumus.
✓ Skatīties esot ķermenī, uzmanību vēršot uz sajūtām, domām, izjūtām un emocijām.
✓ Apskatīties jums nepierastus, neraksturīgus stāvokļus un situācijas.
✓ Salīdzināšanai mēģināt izveidot stāstu ar detalizētiem aprakstiem neilgā laikā.
✓ Veikt vingrinājumu “Vai tik es neizdomāju”.
✓ Galvenais – ieraudzīt vērtību un rezultātus tam, ko jūs darāt un saņemat, atceroties savas iepriekšējās dzīves!
Raksts tulkots priekš Reinkarnacioniks Institūta Latvijas Filiāles. Raksta oriģināls šeit -> https://reincarnationics.com/otlichie-fantazii-ot-vospominanij
P.S. Vai jūs vēlaties izzināt sevi caur ieprieksējo dzīvju prizmu un dveseļu pasuali? Tad Jūs to varat izdarīt atnākot Onlinē vai Rīgā uz “Reinkarnacionikas Praktiķa” kursu latviešu valodā.
Detalizēta informācija šeit – > https://ingaruzicka.clickfunnels.com/pieteikums1628090612802
Leave a Reply