Ja sāksi sevi mīlēt pa īstam, varēsi izlabot, uzlabot savu KARMU.
Karma nav soda princips par noziegumu. Karma ir enerģijas uzlādēšanas – dzīves spēka uzlādēšanas principa realizācija.
Kad mēs mīlam sevi, mūsos rodas enerģijas pieplūdums – lādiņš, kuru mēs novirzām uz savu dzīves telpu. Novirzītais dzīves spēks veido mums apstākļus, situācijas, procesus kuros mūs uzlādētā mīlestība pret sevi realizējas caur cilvēkiem un notikumiem, realizējas mums un apkārtējiem par labu.
Kad mēs sevi nemīlam, mūsos tāpat rodas enerģijas pieplūdums – lādiņš, kuru mēs arī novirzām uz savu dzīves telpu. Šāds lādiņš realizē pretējus mērķus, rada mums apstākļus, situācijas, kurās realizējas mūsu sevis nemīlēšana, arī caur cilvēkiem un notikumiem. Un tas vairs nenāk par labu nevienam.
Katrs no mums vēlas savā dzīvē kaut ko pakoriģēt, kaut ko uzlabot, kaut ko izveidot. Tas “kaut kas” var būt jebkurā mūsu dzīves sfērā: mīlestība attiecībās, ģimenē, darbā, naudas labklājībā… Un mūsu vēlmes ir pilnībā cienījamas un izpildāmas. Tikai problēma ir tajā, ka vēlmes ir labas, bet enerģijas lādiņš, kuru mēs virzām, lai realizētu vēlamo, sniedz pilnīgi pretējus mērķus. Bet karma seko nevis mūsu fantāzijām, bet mūsu enerģijai. Savukārt tas noved pie tā, ka mēs vēršamies pie cilvēka ar vislabākajiem nodomiem, bet pretī saņemam “face of table” (“spļāvienu sejā”); gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr…
Un pēc tam mēs atgriezušies mājās, jautājam sev:
- Ko es izdarīju nepareizi?
- Kāpēc mani vislabākie nodomi izvērtās par problēmu?
- Kas man tā par tādu karmu?
Bet atbilde ir vienkārša: kāds lādiņš, tāda arī karma.
Piemēram, mēs gribam mīlestību un laimi personīgajā dzīvē. Mūsu vēlmes ir ļoti labas un pilnībā izpildāmas. Taču, ja parokas dziļāk mūsu vēlmēs, izrādās, ka mēs sevi nemīlam. Bet partneris mums ir vajadzīgs, lai viņš ar savu mīlestību pret mums kompensētu mums mūsu sevis nemīlēšanu. Enerģijas (informācijas) līmenī, ka sapni par mīlestību un laimi personīgajā dzīvē mēs uzlādējam ar sevis nemīlēšanu.
Un ko mēs rezultātā saņemam? Lādiņa realizāciju – sevis nemīlēšanas realizāciju, kura pie mums atnāk jaunā formā – pie mums atnāk caur cilvēka nemīlēšanu. Karma izdarīja savu – noveda no cēloņa pie sekām.
Vai, piemēram, mēs vēlamies labu darbu ar pienācīgu atalgojumu. Ko nozīmē „labs darbs”? – tas ir darbs, kas mūs iepriecina, un, kurā mūs ciena. Bet kas ir „pienācīgs atalgojums”? – tā ir nauda, kura ir pietiekošā daudzumā, lai mēs sevi iepriecinātu ar noderīgiem un patīkamiem ieguvumiem, caur kuriem mēs paužam mīlestību un rūpes pret sevi.
Tas ir: labs darbs – tas ir, kad mēs jūtam savu vērtību, bet labs atalgojums dod iespēju paust pret sevi mīlestību un rūpes. Tikai problēma ir tajā, ka, ja mēs nemīlam sevi, mēs nevaram vēlēšanos par labu darbu uzlādēt ar adekvātu enerģiju. Mums ir lādiņš un tas ir sevis nemīlēšanas lādiņš. Taču sevis nemīlēšanas lādiņš nevar realizēt „savas vērtības sajūtu” mērķi.
Turklāt, problēma padziļinās tajā, ka vēlme par pienācīgu atalgojumu arī ir uzlādēta ar neadekvātu enerģiju. Mēs sevi nemīlam, tāpēc neapzināti atgrūžam no sevis labu atalgojumu, tādēļ, ka neizjūtam pret sevi mīlestību un rūpes, mēs nezinām kā šo labo atalgojumu izmantot.
Un rezultātā ko mēs saņem? Darbu, kuru nemīlam un atalgojumu, par kuru kauns runāt. Karma izdarīja savu – cēloni noveda līdz sekām.
Karma ir ļoti līdzīga fizikas likumiem: ar āmuru tu vari trāpīt pa naglu, bet vari arī trāpīt pa pirkstu. Taču abos gadījumos būs viens un tas pats āmurs un viens un tas pats spēka ieguldījums. Un izšķirošajā brīdī spēka vektors parādās tur, kur tika novirzīts āmurs.
Mūsu gadījumā āmura – karmas virzienu nosaka vai nu mīlestība pret sevi vai nu sevis nemīlēšana. Viss, ko vajag iemācīties – pārvaldīt sava spēka vektoru. Mūsu gadījumā – prast stabili sevī sajust mīlestību pret sevi. Lūk, stabilitātē tieši arī ir problēma…
Vis biežāk āmurs – karma trāpa pa pirkstu, bet dažos momentos mums izdodas trāpīt pa naglu.
- Bet ar ko atšķiras šie momenti?
- Kas pārvalda šos momentus?
Kā likums – ārējie apstākļi.
Kad mūsu dzīves telpā viss ir labi, kad esam atslābuši, kad mūs neviens nerausta, mēs neapzināti ieejam sevis mīlēšanas stāvoklī un harmonijā ar apkārtējo pasauli. Harmonija ārpusē veido harmoniju iekšienē. Un iekšējā harmonija atklāj mums mūsu mīlestību pret sevi, kuru mēs pat īsti neapzināmies.
Dzīve ir dzīva. Kā mainās laika apstākļi, tā arī mainās ārējie apstākļi. Ārējā harmonija aiziet un paņem sev līdzi mūsu iekšējo mīlestību pret sevi. Tad atkal mēs ar savu āmuru – karmu trāpām sev pa pirkstu… Sanāk tā, ka visa mūsu dzīve pilnībā ir atkarīga no ārējo nosacījumu kaprīzēm. It kā mums nav savu māju – it kā mēs dzīvotu uz ielas: te zem svelmainas saules, te zem lietus, te zem sniega.
Patiesībā: mīlestība pret sevi, tā ir mūsu iekšējā māja, kurā vienmēr ir silti, labi un omulīgi.
Kad mums ir mīlestība pašām pret sevi, tad mēs esam savā iekšējā māja, mēs vairs neesam atkarīgi no ārējiem apstākļiem. Mēs paši izvēlamies, kad iziet no mājas un tikties ar ārpasauli. Bet, kad ārējie apstākļi ir nelabvēlīgi, mēs sēžam mājās, atrodamies mīlestībā pret sevi, turpinām virzīt āmuru – karmu uz naglu un nevis uz pirkstu.
Mīlestība pret sevi dod mums izvēles brīvību – savas karmas izvēli. Karmas likumi, tāpat kā fizikas likumi ir akli. Tie vienkārši ir – tie vienkārši darbojas. Taču mums ir acis …
Un, kad mēs uz sevi skatāmies ar mīlestības acīm, mēs redzam, kur paši virzām karmu, mēs redzam cēloņus un sekas, mēs valdām par savu dzīvi pilnībā. Mēs apzināti dzīvojam.
Jā, Draugi, karmu var vadīt. Karmu pat vajag vadīt!
Karma tika paredzēta ne priekš tā, lai mūs sodītu, bet priekš tam, lai mēs paši radītu un apzinātos cēloņus un sekas. Karma nav kaut kas ārpus mums, karma dzīvo mūsos. Un mūsu karmas saknes ir iepītas mīlestībā pret sevi. Un, kad mēs sevī radām mīlestību pret sevi stabilu, tad arī mūsu karma kļūst stabila un vadāma. Vadāma ar mūsu mīlestību pret sevi.
Un tad visi mūsu sapņi piepildās – gan laime personīgajā dzīvē, gan harmoniskas attiecības ar bērniem un vecākiem, gan draudzība, gan sadarbība, gan labklājība, gan pašrealizācija. Tas viss realizējas saņemot lādiņu – saņemot mīlestību pašam pret sevi. Tai skaitā, ja mēs jau par kaut ko esam nopelnījuši karmu, un tā nemitīgi sit mums pa pirkstu, nav obligāti jāgaida, kad lādiņš beigsies, kad karma beigsies.
Nav taisnība, ka no karmas nevar izbēgt!
Jebkurā brīdī mēs varam izmainīt savu lādiņu, pakoriģēt karmu. Un, ja mums šķiet, ka mēs nekad nebūsim laimīgi personīgajā dzīvē un mums nekad nebūs labs darbs ar pienācīgu atalgojumu, tad mums tikai tā šķiet.
Jebkurā brīdī var izmainīt notikumu virzību, izmainīt sava likteņa līniju.
Tāpēc, ka mēs jebkurā brīdī varam sākt sevi mīlēt. Tas ir ļoti svarīgs moments. Nav jāgaida piemērots brīdis, lai sāktu sevi mīlēt. Nekad nebūs tādu apstākļu. Šādi apstākļi mums sev ir jārada pašiem – sevī.
Informācijas avot paravyan.ru
Tulkots speciāli priekš Ingas Ružickas.
P.S. Vēlaties atrast sevis nemīlēšanas iemeslu un izmainīt savu karmu? Pierakstieties uz konsultāciju vai nāc uz apmacībām.
Pilna vai daļēja raksta izmantošana ir atļauta tikai ar aktīvu avota atsauci uz mājas lapu reinkarnacija.lv. Linkam uz avotu ir jābūt tiešam un aktīvam.
Leave a Reply