Kad jūs sākat atcerēties savas iepriekšējās dzīves, ceļa pašā sākumā neizbēgami rodas jautājums:
“Vai tik es to neizdomāju? Kā atšķirt atmiņas no fantāzijām?”. Šķiet, ka redzējāt tās vai citas epizodes filmās, lasījāt grāmatās.
Kā tad atšķirt fantāzijas no reālām atmiņām?
Iepriekšējo dzīvju karma var baidīt, ja nezināt, kā tā ietekmē Jūsu dzīvi šodien. Karma nav spriedums. Tā vairāk atgādina rokasgrāmatu, kurā var atrast atbildes, kāpēc tā vai citādi veidojas situācijas un attiecības.
Rakstā Jūs uzzināsiet: kas ir karmiskais kods, kāpēc vajadzīga pagātnes dzīves atmiņa, un kādas svarīgas mācības jāapgūst, lai dzīvotu laimīgi un nebūtu atkal un atkal jākāpj un viena un tā paša grābekļa.
Vai atceraties, cik aizrautīgi mēs bērnībā izzinājām apkārtējo pasauli? Katra diena bija kā aizraujošs atklājums – mēs apguvām dažādas zinātnes, pētījām un iepazinām šo pasauli.
Diemžēl vismazāk mēs iepazinām sevi. Tāpēc mēs tik bieži uzdodam jautājumu: “Kas es esmu? Kāpēc es esmu te?”
Vai jūs labi sevi atceraties kā bērnu?
Vai viegli spējat atsaukt atmiņā to, kas sen aizmirsts?
Izrādās, ka jebkurš no mums pieaugušā vecumā var ne tikai atcerēties bērnību, bet izmantot šīs atmiņas savā labā tagadējā dzīvē.
Šī būs saruna ar Raiti Jokumu kvantu bioenerģijas pazinēju, dvēseļu dziednieku par meditēšanu uz ūdens vai par ūdens stihijas mijiedarbību ar cilvēka ķermeņa struktūrām.
Intervijas audio ieraksts nr.1 un zemāk teksta formātā
Pajautājiet sev godīgi – vai es pieņemu karmiskās laulības faktu?
Un tagad, lūdzu, noticiet – tā nav nemaz tik reta parādība, kā var likties pirmajā brīdī. Izpratne par „karmu” ir radusies Austrumos, bet tas, ko tā nosaka, nav nekas svešs arī mums. Visi mēs zinam tādas parunas kā „Ko sēsi, to pļausi” vai „Kā sauksi, tā atsauksies”. Mācība par karmu runā absolūti par to pašu!
Ja sāksi sevi mīlēt pa īstam, varēsi izlabot, uzlabot savu KARMU.
Karma nav soda princips par noziegumu. Karma ir enerģijas uzlādēšanas – dzīves spēka uzlādēšanas principa realizācija.
Kad mēs mīlam sevi, mūsos rodas enerģijas pieplūdums – lādiņš, kuru mēs novirzām uz savu dzīves telpu. Novirzītais dzīves spēks veido mums apstākļus, situācijas, procesus kuros mūs uzlādētā mīlestība pret sevi realizējas caur cilvēkiem un notikumiem, realizējas mums un apkārtējiem par labu.
Rietumu domātāji
Džordano Bruno katoļu inkvizīcijas laikā tika sadedzināts uz sārta daļēji dēļ tā, ka pieņēma doktorīnu par reinkarnāciju. Renesanses laikā radās interese par reinkarnāciju. Tajā lielu lomu nospēlēja slavenais itāļu filozofs un dzejnieks Džordāno Bruno. Savu mācību dēļ (tai skaitā arī mācība par reinkarnāciju),Bruno tika notiesāts un sadedzināts uz sārta. Savā pēdējā vārdā, atbildot uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, Bruno bezbailīgi paziņoja, ka dvēsele „nav ķermenis” un „tā var atrasties kā vienā, tā arī citā ķermenī un pāriet no viena ķermeņa otrā”. Nežēlīgas vajāšanas no baznīcas puses apstākļos, mācība par reinkarnāciju varēja eksistēt tikai pagrīdē; Eiropā tā spēja izdzīvot tikai slepenās biedrībās – rozenkreiceru, frankmasonu, kabalistu u.c. Turpiniet lasīt
Ziemeļu tautu reliģisko ticību sistēma
Daudzām ziemeļu tautām ir raksturīgs priekšstats par dvēseles nemirstību un reinkarnāciju – dvēseles atgriešanās pie cilvēkiem jaundzimušā izskatā. Šādi uzskati radīja ne tikai visnotaļ mierīgu attieksmi pret nāvi, bet arī labprātīgu aiziešanu no dzīves. Eskimosiem, čukčām un korjakiem cilvēks, esot slims, vecs, bezpalīdzīgs vai ja tam bija vēlme nomirt aiz bēdām, nabadzības vai citu iemeslu dēļ, lūdza kādu no radiniekiem vai draugiem nogalināt viņu ar šķēpa vai naža palīdzību, vai nožņaugt ar siksnu. Tika uzskatīts, ka šādu prasību nedrīkst neizpildīt. Tāpat tika uzskatīts, ka aizkapa dzīvē cilvēkam būs nepieciešami tie paši priekšmeti, kādus viņš tika lietojis dzīves laikā, tāpēc visu nepieciešamo nolika aizgājējam blakus.
Reinkarnācija islāma ķecerīgajos atzaros
Rakstu sērijā „Reinkarnācija. Islāma priekšstati” islāma zinātnieks M.H. Abdi aprakstīja notikumus, kuru rezultātā notika reinkarnācijas doktrīnas atšķiršana no ortodoksālo musulmaņu ticības mācības:
Izcili Muhameda sekotāji daudzu gadsimtu garumā pieņēma mācību par reinkarnāciju, bet slēpa to plašākam ticīgo lokam.