Jūdaisms

Judaism star of david over a starburst grunge textured background

Tai laikā kamēr sengrieķu filozofi, kā Platons un Sokrāts, mēģināja pierādīt reinkarnācijas eksistenci ar filozofijas argumentu palīdzību, jūdu mistiķi, kuri akceptēja reinkarnācijas doktrīnu, gāja citu ceļu un lika priekšā paskaidrojumus par to, kāpēc reinkarnācija bija spējīga atrisināt Teodicejas problēmu – kā apvienot ļaunuma eksistenci ar Dieva žēlsirdību. 

Acīmredzot informācija par reinkarnāciju jūdaismā parādījās kādu laiku pēc Talmūda, jo reinkarnācija netiek pieminēta ne Talmūdā, ne agrākos rakstos. Dvēseļu pārdzimšana jeb gilgul bija populāra tautas ticējumos un tiem ir liela loma jidiša literatūrā starp aškenazu ebrejiem.

Reinkarnācijas skaidrojums atrodams 1.gs. dzīvojošā mistiķa Nehuņi ben Ha-Kaņi sacerējumā „Bagir”, kurš XII gs. vidū guva lielu popularitāti. Pēc grāmatas „Zogars” publicēšanas XIII gs. beigās, daudzās ebreju kopienās izplatījās ideja par reinkarnāciju. Reinkarnāciju atzina sekojoši ebreju rabīni: Bālšemtovs – hasīdisma pamatlicējs, Levi ibn Habib, Nahmanīds, Bahja ben Ašers, Šelomo Alkabezs un Haims Vitals. Pamatojums reinkarnācijas doktrīnai rodas no nesapratnes – kāpēc cieš vai kļūst par upuriem nevainīgi bērni vai dievbijīgi cilvēki. Tas ir pretunā apgalvojumam, ka labiem cilvēkiem nevajadzētu ciest. No šejienes arī rodas secinājums, ka šādi cilvēki ir bijuši grēcīgi iepriekšējā dzīvē.

Daži kabalisti atzina arī ideju, ka cilvēka dvēsele var iemiesoties dzīvniekā vai citās dzīvības formās. Sākot ar XII.gs., līdzīgas idejas sastopamas gan kabalistu, gan daudzu XVI.gs. mistiķu darbos. Diezgan daudz stāstu par gilguliem parādās Martina Bubera Hasīdu stāstos.

Cits viedoklis par reinkarnāciju pauž, ka dvēsele pārdzimst no jauna, ja tai nav izdevies izpildīt noteiktu misiju. Šī uzskata piekritēji uztver gilgulu kā retu parādību un neuzskata, ka dvēseles pārmiesošanās notiek  pastāvīgi.

Daudzi rabīni diezgan noraidoši izturas pret ideju par reinkarnāciju. Jo cilvēki neatceras iepriekšējās dzīves un pie kuras konkrētas dvēseles vērsīsies Dievs pastarās tiesas dienā, un kā tas var būt, ka cilvēku nospiež iepriekšējo dzīvju grēku nasta. Saadia Gaon savā darbā atspēko reinkarnācijas doktorīnu un apgalvo, ka ebreji, kuri ir atbalsta reinkarnāciju, ir pieņēmuši ne ebreju ticību.

Ticība dvēseļu pārdzimšanai ir pieņemama ortodoksālajā jūdaismā. Darbā „Šaar ha Gilgulim” („Reinkarnācijas vārti”), kura pamatā ir rabīna Isaka Lurija darbi (viņa skolnieka rabīna Haima Vitala apkopoti), ir aprakstīti reinkarnācijas likumi. Viens no jēdzieniem, kas parādās „Šaar haGilgulim” ir ideja par to, ka gilguls notiek grūtniecības laikā.

Ortodoksālajā jūdaismā daudzi siduri (lūgšanu grāmatas) satur lūgšanas, kurās tiek lūgta piedošana par šajā vai iepriekšējos gilgulos paveiktajiem grēkiem. Šādas lūgšanas tiek lasītas pirms došanās pie miera.

Informācijas avot Tainoe.ru/chel/ch_reinkaratcia.

Tulkots speciāli priekš Reinkarnistes Ingas. 

Pieskarties Reinkarnācijas esamībai varat atnākot uz semināru vai individuālo seansu .

Raksta pārējās daļas sadaļā REINKARNĀCIJA. Klikšķini, lai pārietu uz sadaļu.

Pilna vai daļēja raksta izmantošana ir atļauta tikai ar aktīvu avota atsauci uz mājas lapu reinkarnacija.com.lv. Linkam uz avotu ir jābūt tiešam un aktīvam.